Sakarā ar remontdarbiem 2. internātā, nodarbības šodien notiks konferenču zālē!
Sarmas emuārs
otrdiena, 2014. gada 11. marts
piektdiena, 2014. gada 28. februāris
Vingrinājumi runas veicināšanai
Kamēr bērna fonemātiskā dzirde
nav attīstījusies, viņš nedzird, kā vārdi pareizi izklausās un to vietā
izdomā savus. Šī iemesla dēļ viņš visbiežāk pats to nemana, nedzird, ka
kļūdās un kādas skaņas izrunā nepareizi. Labākais, ko var darīt, ir
pareizi atkārtot šo vārdu un vārdus ar līdzīgām skaņām, līdz bērns
izdzird, kā tie skan. Ja bērns četru, piecu gadu vecumā runā neskaidri,
ir ļoti nopietni jāpadomā par dzirdes pārbaudi. Lai veicinātu bērna
runas attīstību, vecāki paši kopā ar bērnu var veikt dažādus
vingrinājumus. Padomus sniedz logopēde Vita Skramane.
Motivēšana.
Vecākiem jāņem vērā, ka trīs četrus gadus veciem bērniem katrai
nodarbei ir vajadzīga motivācija. Šādam nolūkam var izmantot rotaļu
gotiņu, lācīti vai citu mīļmantiņu, kas atnāk ciemos un skatās, kā
nodarbībā bērns strādā. Kad mazais kaut ko būs labi izdarījis, gotiņa
priecāsies un dziedās.
Mēles stāvokļa pārbaudīšana un masāža. Gan
mamma, gan tētis mājās var pārbaudīt bērna mēles stāvokli. Tas notiek
tā: bērns izbāž ārā garu mēli, noliec to uz leju, cik vien iespējams.
Tad jāvēro, vai mēle ir taisna vai nošķiebta uz sānu. Ja mēle novirzās,
piemēram, pa labi, tas norāda, ka mēlei labajā pusē ir hiperkinēze bet
kreisajā pusē hipokinēze. Tas nozīmē, ka vienā pusē mēlīte ir savilkta,
bet otrā pārāk vaļīga. Un tas pats ir arī tad, ja mēlīte novirzīta uz
otru pusi. Tai mēles daļai, kura ir savilkta, lieto atslābinošo
glaudīšanu, bet vaļīgajai pusei lieto nostiprinošo masāžu – spaidīšanu
un vibrināšanu. Masāžu veic ar zobu birsti.
Mēles pacelšana. Var
pamasēt mēles saitīti tā, lai jūt vieglas sāpes. Ja bērns vēl nespēj
aizskart ar mēli degunu, var palīdzēt ar savu pirkstu vai karotīti vai
kādu speciālo instrumentu.
Mēle pie zoda. Bērns izbāž mēli, cik vien iespējams un cenšas aizskart zodu.
Pulksteņa pendele. Var
jautāt bērnam: „Vai zini, kā iet pulksteņa pendele?” Pēc dialoga, kura
beigās mamma vai tētis parāda, kā tas notiek, bērns izbāž mēli, cik garu
vien iespējams un pārvieto to no viena lūpu kaktiņa uz otru. Šajā
uzdevumā svarīgi, lai nekustas zods, ja kustas zods, nekustas mēles
sakne. Lai kustētos nevis zods, bet mēles sakne, var ar roku pieturēt
bērna zodu. Un vēl svarīgi vingrinājumu izpildīt lēni.
Kaķis. Lai bērns būtu motivēts mēli virzīt gar augšlūpu, to var apsmērēt ar kaut ko garšīgu un tad ar mēli laizīt nost.
Pūšanas uzdevumi. Ikviena
bērna runas attīstībai ļoti svarīgi ir pūšanas uzdevumi, kas veicina
elpošanu, attīsta lūpu stāvokli, trenē mutes muskuļus. Lai pūšana būtu
interesantāka, var uz galda no diviem priekšmetiem izveidot nelielus
vārtus, ko sargā vārtsargs (kāda bērna rotaļlieta), un jāiepūš vārtos
spalva. Var pūst svilpi.
Var darīt arī tā – ņemam kādu bļodu, ieliekam tajā bumbiņu un bērns to pūš uz apli.
Var darīt arī tā – ņemam kādu bļodu, ieliekam tajā bumbiņu un bērns to pūš uz apli.
Paslēpes. Bērns
cenšas noslēpt abas lūpas mutē. Tad cenšas noslēpt tikai augšējo lūpu.
Trešais variants – cenšas noslēpt tikai apakšējo. Uzdevums nav veikts
pareizi, ja lūpu noslēpšanā piedalās arī zobi. Pareizi ir tad, ja
uzdevumu var veikt tikai ar lūpu palīdzību.
Kaut kas starp lūpām. Daudziem
bērniem ir pavērta mute. Tas var būt neiroloģisku iemeslu dēļ, taču
dažiem bērniem mute ir vaļā tāpēc, ka ir palielinātas aizdeguna
mandeles, kā rezultātā nevar paelpot caur degunu. Bet ir arī bērni,
kuriem ir ļoti īsa augšlūpa, tāpēc jāveic vingrinājumi, kas šo augšlūpu
izstiepj. Tādā gadījumā var paņemt, piemēram, lata monētu, rūpīgi
nomazgāt un ielikt bērnam starp lūpām. Starp lūpām var arī likt
tējkaroti, svilpi, u.c.
Buču došana. Var iemācīt bērnam dot gaisa bučas. Ja bērns vēl tās nemāk dot, var dot buču kādai rotaļlietai.
Klakšķi. Klakšķu
veikšana staipa mēles saites. Bērnam lūdz pasmaidīt, tā lai redz zobus
un paklakšķināt ar mēles galu pie cietajām augstlējām. (Klaudz zirgu
pakavi klik, klak). Vingrinājumu izpilda no sākuma lēnā, pēc tam ātrākā
tempā. Zods atkal ir nekustīgs, kustās tikai mēle. Ja klakšķināšana
neizdodas, tad no sākuma bērnam māca vingrinājumu, kurā bērns izstiepj
platu mēli, uzliekot to uz apakšlūpas. Uz mēles gala uzliek mazu salduma
gabaliņu un bērnam tas ir jāpiesūcija pie cietajām augstlējām.
Apakšžoklis nekustīgs. Ja vingrinājums neizdodas, tīru rādītājpirkstu
iebāž starp bērna dzerokļiem, neļaujot mutei aizvērties.
Šķīvja laizīšana un mēles rādīšana. Maziem
bērniem parasti patīk ar mēli izlaizīt šķīvi. Var iedomājies, ka pēc
garšīgās putras izēšanas tiek izlaizīts šķīvis. Var uz šķīvja ieliet
kaut ko reāli izlaizāmu. Bet, protams, nedrīkst aizmirst ar bērnu
sarunāt, ka to nevar darīt ciemos vai viesību laikā. To var darīt tikai
tad, kad vingrinās. Arī mēles rādīšana sabiedrībā ir nepieņemama lieta,
bet pie logopēda vai vingrinoties to var darīt.
Mutes skalošana. Svarīgs
uzdevums, kas trenē vaigu, mēles muskuļus, ir mutes skalošana. Kad
bērns jau prot muti skalot ar ūdeni, var mācīties skalot tikai ar gaisu.
Nedrīkst kustināt galvu, jākustina tikai vaigi.
Raksts no
ceturtdiena, 2014. gada 27. februāris
Abonēt:
Ziņas (Atom)